Atpakaļ uz sarakstu Printēt 10. Mar. 2017

“Rīgas satiksme”: Konkurences padomes lēmums ir nepamatots

Atsaucoties uz Konkurences padomes pieņemto lēmumu “Par pārkāpumu konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu”, “Rīgas satiksme” informē, ka Konkurences padomes pieņemtais lēmums ir nepamatots, uzņēmums nepiekrīt lēmumā minētajiem argumentiem un vērsīsies tiesā, lai šo lēmumu pārsūdzētu.

“Rīgas satiksme” informē, ka 2012.gadā spēkā stājās Eiropas Savienības regula, kura nosaka, ka pilsētā ir jābūt vienotam maršrutu tīklam, kura uzraudzību nodrošina pašvaldība. Rīgas dome par pārvadātāju vienotā maršrutu tīklā izraudzījās “Rīgas satiksmi” nosakot, ka uzņēmumam turpmāk ir jāatbild arī par paaugstināta servisa pakalpojumiem, iekļaujot vienotā maršrutu tīklā arī minibusu maršrutu tīklu. Ņemot vērā to, ka vēsturiski minibusu maršrutus Rīgā ir nodrošinājušas privātas institūcijas, 2012 – 2013.gadā notika iepirkuma procedūra par to, kas turpmāk nodrošinās paaugstināta servisa pakalpojumiem Latvijas galvaspilsētā. Iepirkuma konkursā tika izvirzītas vairākas būtiskas prasības attiecībā uz transporta līdzekļu vecumu, krāsojumu, biļešu sistēmu utt., un par tā uzvarētāju kļuva “Rīgas mikroautobusu satiksme”.

Svarīgi norādīt, ka, izpildot Eiropas Savienības prasības par vienota maršruta tīkla uzraudzīšanu un nodrošināšanu, Rīgas pilsēta tā ieviešanai un nodrošināšanai netērēja līdzekļus nedz no sava, nedz arī “Rīgas satiksmes” budžeta, jo visas prasības tika nodrošinātas tikai un vienīgi par privātā uzņēmuma līdzekļiem.

Kā tas izriet no MK noteikumiem Nr.435, maksa par paaugstinātu servisu tiek veidota kā piemaksa pie maksas par pamata pakalpojumu. Secīgi, maksa par paaugstinātu servisu ir piesaistīta pie pamata pakalpojuma maksas un tā nevar būt mazāka.

Pārkāpuma sastāvu Konkurences padomes ieskatā veido tas, ka "Rīgas satiksme" nosaka apakšuzņēmumam, ka tā piemērotā maksa par paaugstināta servisa pakalpojumu nedrīkst būt zemāka par Rīgas domes noteikto tarifu par pamata pakalpojumu. Ņemot vērā iepriekš minēto regulējumu, šāds Konkurences padomes secinājums ir acīmredzami nepamatots. Norādām, ka arī valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" līgumos ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem ietver nosacījumu, kas uzliek par pienākumu to apakšuzņēmējiem ievērot valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" noteiktos tarifus.

Tiesības uzlikt par pienākumu apakšuzņēmējam ievērot sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtītāja notiektos pakalpojuma sniegšanas nosacījumus (tostarp pamata tarifu un paaugstināta servisa tarifa veidošanas nosacījumus) izriet arī no publisko iepirkumu regulējuma. Publiska pakalpojumu līguma izpildē (kāds ir sabiedriskā transporta pakalpojums) apakšuzņēmējs palīdz izpildīt noslēgto līgumu tādā apjomā un ar tādiem nosacījumiem, kādi ir saistoši "Rīgas satiksmei". Ja "Rīgas satiksmei" ir pienākums, sniedzot pakalpojumu, ievērot noteiktu tarifu, tad šis pienākums tai ir saistošs arī situācijā, kad tā piesaista apakšuzņēmēju. Secīgi, "Rīgas satiksmei" ir līgumiski jānodrošina, ka apakšuzņēmējs ievēros tos pašus nosacījumus, kādi ir saistoši "Rīgas satiksmei".

Eiropas Savienība ir atzinusi, ka sabiedriskā transporta nozares pakalpojumus, garantējot drošus, efektīvus, augstas kvalitātes, pārredzamus pakalpojumus, ņemot vērā sociālos un vides faktorus, kā arī faktorus, kas saistīti ar reģionu plānošanu, piedāvājot dažādu kategoriju pasažieriem, piemēram, pensionāriem, īpašas tarifu likmes, tirgū nevar piedāvāt, jo tiem lielākajā daļā valstu nav saimnieciska pamatojuma. Šos pakalpojumus minētajā apjomā un kvalitātē var piedāvāt tikai ar regulētas konkurences starpniecību, kas tostarp ietver tiesisku ekskluzīvu tiesību piešķiršanu un cenas konkurences izslēgšanu. Rīgā neviena pasažieru grupa, pārvietojoties ar "Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu, nemaksā par braucienu pilnu cenu. Pašvaldība līdzfinansē biļetes cenu visiem pasažieriem. Līdz ar to secināms, ka "Rīgas satiksmes” cena nav tirgus cena un tā nevar būt konkurences objekts. Pieļaujot konkurenci ar cenu starp "Rīgas satiksmi” un tās apakšuzņēmēju, pašvaldības līdzfinansējums varētu būt jāpalielina, un jāsamazina vai jāierobežo esošie pieejamības vai kvalitātes kritēriji.

Līdz ar to secināms, ka Konkurences padomes nav ņēmusi vērā sabiedriskā transporta nozares speciālo tiesisko regulējumu. Norādām, ka tā ir sabiedriskā transporta organizētāja (Rīgas domes) kompetence noteikt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas kārtību, un Konkurences padomei nav pilnvaru šo darbību ierobežot. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pildīt sabiedriskā transporta pakalpojumu organizētāja uzdevumus, t.sk. pieļaujot un īstenojot regulētu konkurenci tirgū. Tā kā "Rīgas satiksme" nepārkāpj tai piešķirtās ekskluzivitātes tiesības, "Rīgas satiksmes" rīcība nav pakļauta Konkurences likumā noteikto ierobežojumu kontrolei.

Plašāku informāciju par „Rīgas satiksmes”piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt interneta mājas lapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos „twitter”, „facebook”, „draugiem.lv”.

80001919
Citi saziņas veidi